skrūvēt
skrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skrūvēju | skrūvējam | skrūvēju | skrūvējām | skrūvēšu | skrūvēsim |
2. pers. | skrūvē | skrūvējat | skrūvēji | skrūvējāt | skrūvēsi | skrūvēsiet, skrūvēsit |
3. pers. | skrūvē | skrūvēja | skrūvēs |
Pavēles izteiksme: skrūvē (vsk. 2. pers.), skrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrūvējot (tag.), skrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāskrūvē
skruvēt apvidvārds
1.Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
2.novecojis Cirtot, sprogot.
3.novecojis Piespiest, izspiest.
Avoti: EH, LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sieru ar pārējām sastāvdaļām un kaperiem ieber burkā ar skrūvējamu vāciņu.
- Kurš tradicionālajās ģimenēs skrūvē plauktus un dara tā sauktos vīriešu darbus?
- Veidoju un skrūvēju savu riteni, kur palīdzēja arī Olafs Lakučs.
- 3 kartona kastes ar dažādu krāsu jauniem, skrūvējamiem pudeļu korķiem;
- Vēl šodien atceros, kā lodēju vadiņus un skrūvēju elektriskās iekārtas.