skrīpāt
Lietojuma biežums :
skrīpāt apvidvārds
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patlaban viņa nošņurkusi sēdēja pie mazā galdiņa un skrīpāja kurpes purngalu kūstošā sniega peļķītē.
- Un Jons Kirdējus savādi jutās, turēdams rokā šo savas mīļotās vēstuli, kas bija uzrakstīta velnišķīgi neglītā rokrakstā - it kā to būtu skrīpājusi piedzērusies vista, turklāt ar divām muļķīgām, nepiedodamām kļūdām, un puse tās vēstules bija kaut kādi nesakarīgi un juceklīgi murgi par svētbildi un Tarnovas svētceļniekiem, un viņu pat mazlietiņ pārņēma bailes par to, ka Uršuli nemaz nepazīst - tik vien, cik divreiz redzējis, cik dzirdējis no brāļa skopajiem stāstiem un tagad izlasījis šai muļķīgajā vēstulē, - un tomēr viņš ir gandrīz vai sataisījies izzagt viņu no klostera un precēt, un ko tālāk?
- Un par viņa dumību Kazimieram savā ziņā bija taisnība, jo miesās raženais Bilevičēns tikai tagad bija jaudājis pabeigt draudzes skolu, kur bija aizkavējies gandrīz divreiz ilgāk nekā Kazimiers, un, arī skolu pabeidzis, skrīpāja ar briesmīgām kļūdām, rakstu mākslā netikdams līdzi pat maziem bērniem; bet jaunais Norvaiša nezināja, cik neparedzamas un savādas cilpas met dzīve, jo Bilevičs vecākais, atšķirībā no dēla būdams kārtīgs un nebūt ne dumjš cilvēks, burtiski nosirmoja no raizēm, redzot paša pēcteci tik slinku un neaptēstu; un viņš redzēja, ka dēls no laiskas dzīves Teneņos pie prāta nekādi nenāk - taisni otrādi, un kā gan tāds varēs mantot tik skaistu muižu, palaidīs taču visu pa vējam; tāpēc viņš to šī vārda vistiešākajā nozīmē iegrūda akadēmijā, spriezdams: ja prātu tam neiedzīs stingrie jezuītu tēvi, tad neiedzīs arī neviens cits, - tā Bilevičs vecākais sprieda un par to prāta iedzīšanu samaksāja jezuītu tēviem tik daudz, ka viņa pēcteci gribot negribot vajadzēja uzņemt; un, rau, tagad tas te stāvēja, jau tīri brango vēderu izgāzis, abas rokas sānos iespiedis, it kā padusēs nestu pa kāpostgalvai, izpletis kājas ar laucinieciskiem uzrauktpurnu zābakiem, kādus neviens sevi cienošs viļņietis kājās neparko neautu, un nekaunīgi nopētīja savus nākamos kolēģus.