skrējīgs
skrējīgs apvidvārds
Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā brīdī pielavījušās iesnas un nav pārāk skrējīgs garīgais.
- Un, kad ir pavisam grūti, es kļūstu par īstu prieka dzinējtīģeri:) Parasti tas ir diezgan saburzījies un noraudājies zvēriņš ar pilošu degunu, ne visai skrējīgs:) Reizēm viņam gribas iet atpakaļ vai neiet nekur - ceļa nav, skaidrības nav, nekā nav, tikai lielas un tumšas bēdas, kas aizēnojušas visu pārējo.