skotele
skotele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skotele | skoteles |
Ģen. | skoteles | skoteļu |
Dat. | skotelei | skotelēm |
Akuz. | skoteli | skoteles |
Lok. | skotelē | skotelēs |
1.novecojis Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
2.apvidvārds Kabata, maisiņš.
Avoti: LLVV, KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un arī savu fūrmaņa ādas skoteli viņš sauca pa rīdziski — širce.
- Šo skoteļu apakšējās malas rotā garas, spirālē savērptas cūku tēviņu astes.
- Kā saimniece ar skoteles stūri no galda noslaukot drupačas, ķelti noslauka Romu un papriecājas Sicīlijā.
- Tagad divi lielgabalnieki, drošībai aplikusi skoteles un uzvilkusi haizivs ādas cimdus, atstiepa lielu, adatainu, nelobītu kastani un ielādēja to resnajā stobrā.
- Audos — sēņu lasītājas, augļu & sakņu & dārzeņu pakotājas, puķu griezējas, tomātu un gurķu lasītājas baltās ( polietilēna skotelēs) blūzēs.