skosta
skosta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skosta | skostas |
| Ģen. | skostas | skostu |
| Dat. | skostai | skostām |
| Akuz. | skostu | skostas |
| Lok. | skostā | skostās |
skoste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skoste | skostes |
| Ģen. | skostes | skostu |
| Dat. | skostei | skostēm |
| Akuz. | skosti | skostes |
| Lok. | skostē | skostēs |
1.Kosa – daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
Stabili vārdu savienojumiZiemas skosta.
- Ziemas skosta taksons — ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
2.apvidvārds Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
3.apvidvārds Augu jaunie dzinumi, arī galotnes.
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču brīnumu meklētāji palaikam pievīlās, jo purva bērzi un irbenāji, kazuroze, sētložņa, melmeņzāle, zalkša oga un peļu zirņi, tāpat dažādi grīšļi, papardes, skostas un staipekņi varēja savaldzināt un aizraut vienīgi pazinējus.
- Lietuviešu literārā valodā ir tikai daži aizguvumi no somugru valodām: " asiūkliai" " kosa, skosta" ( salīdz ar.
- Bitīte iztraucē manu krāšņo vīziju un lipina skostas no rullīšiem ārā.