skorbuts
skorbuts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skorbuts | skorbuti |
| Ģen. | skorbuta | skorbutu |
| Dat. | skorbutam | skorbutiem |
| Akuz. | skorbutu | skorbutus |
| Lok. | skorbutā | skorbutos |
Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- C vitamīna trūkumu organismā sauc par skorbutu jeb cingu.
- Stāt, tu, skorbuta ķertā sauszemes žurka!”
- atklāja tās iedarbīgumu pret skorbutu ( cinga, ilgstošs C vitamīna trūkums organismā) un citām kaitēm.
- Tās profilaktiski aizsargā cilvēku pret dažādām vēža formām, pret skorbutu, jo tās ir mazās vitamīnu superkrātuvītes.
- No samaltām un svaigām skujām gatavo vitamīnu dzērienu skorbuta un citu avitominožu ārstēšanai, bet no priežu skujām ražo hlorofila-karotīna pastu.