skicēt
skicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skicēju | skicējam | skicēju | skicējām | skicēšu | skicēsim |
| 2. pers. | skicē | skicējat | skicēji | skicējāt | skicēsi | skicēsiet, skicēsit |
| 3. pers. | skicē | skicēja | skicēs | |||
Pavēles izteiksme: skicē (vsk. 2. pers.), skicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skicējot (tag.), skicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skicētu
Vajadzības izteiksme: jāskicē
1.Veidot (kā) skici (1).
2.intransitīvs Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ilgi pētu daudz skicētas sievietes seju, Radvilis bijis talantīgs portretētājs.
- Puisis, beidzis skicēt, kāpj pirmais un nes manu fotoaparātu.
- Kā subjektīva iespaida tēlojumā skicē vairāk statiska nekā dinamiska elementa.
- Mātes Frančeskas butikā viņš iemācījās skicēt, piegriezt un šūt.
- Vien pēc vairākiem gadiem turēju rokā zīmuli un sāku skicēt.