skaņa
skaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaņa | skaņas |
| Ģen. | skaņas | skaņu |
| Dat. | skaņai | skaņām |
| Akuz. | skaņu | skaņas |
| Lok. | skaņā | skaņās |
1.parasti formā: vienskaitlis; joma: fizika Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
Stabili vārdu savienojumiSkaņas absorbcija. Skaņas atbalss.
- Skaņas absorbcija vārdkoptermins — skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā
- Skaņas atbalss vārdkoptermins; joma: fizika — no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
- Skaņas ātrums vārdkoptermins — mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - ~330 m/s
- Skaņas lokācija vārdkoptermins — objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu
- Skaņas refrakcija vārdkoptermins — skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi
- Skaņas spiediens vārdkoptermins — papildspiediens, kas rodas gāzēs un šķidrumos, ja tajos izplatās skaņa
- Skaņas stiprums vārdkoptermins — skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam
2.Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
Stabili vārdu savienojumiApakšējā skaņa. Augšējā skaņa. Nenoturīga skaņa.
- Apakšējā skaņa vārdkoptermins; joma: mūzika — zemākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- Augšējā skaņa vārdkoptermins; joma: mūzika — augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- Nenoturīga skaņa vārdkoptermins; joma: mūzika — skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu
- Noturīga skaņa vārdkoptermins; joma: mūzika — skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu
- Skaņu datne vārdkoptermins; joma: informātika — datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni MIDI
- Skaņu ieraksts vārdkoptermins — noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt
- Skaņu meistars frazēma — izcils komponists
- Skaņu operators vārdkoptermins — darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
- Skaņu sistēma vārdkoptermins; joma: mūzika — skaņu organizācija pēc augstuma principa
- Skaņu skala vārdkoptermins; joma: mūzika — skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
Stabili vārdu savienojumiSkaņu kino. Skaņu māksla.
- Skaņu kino vārdkoptermins — kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu
- Skaņu māksla vārdkoptermins — mūzika
2.2.joma: valodniecība Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais skaņas garums. Skaņas amplitūda.
- Absolūtais skaņas garums vārdkoptermins; joma: valodniecība — skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
- Skaņas amplitūda vārdkoptermins — vislielākā skaņas svārstību atvirze no miera stāvokļa
- Skaņas ilgums vārdkoptermins; joma: valodniecība — ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
- Skaņas kvalitāte vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas skaņas enerģijas izkārtojums, kas skaņas spektrā atšķirvienu skaņu no citas
- Skaņu (arī fonēmu) mija vārdkoptermins; joma: valodniecība — pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma)
- Skaņu mācība vārdkoptermins — fonētika
- Skaņu pārstatījums vārdkoptermins; joma: valodniecība — metatēze
2.3.pārnestā nozīmē Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvais skaņas garums. Skaņas kvantitāte.
- Relatīvais skaņas garums vārdkoptermins; joma: valodniecība — skaņas kvantitāte
- Skaņas kvantitāte vārdkoptermins; joma: valodniecība — funkcionāli nozīmīgs skaņas garums
- Skaņas pagarinājums vārdkoptermins; joma: valodniecība — process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums
- Skaņas saīsinājums vārdkoptermins; joma: valodniecība — process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
- Skaņu mija vārdkoptermins; joma: valodniecība — fonoloģiska parādība, kurā valodas skaņas (patskaņi, līdzskaņi) atbilstoši valodas sistēmai pārvēršas fonētiski atšķirīgās skaņās
- Skaņu raksts vārdkoptermins — 1. joma: mūzika Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam)2. joma: valodniecība Raksts, kurā kurā grafiskā zīme ir atsevišķas skaņas vai fonēmas apzīmējums; fonētiskais raksts
3.jomas: kinematogrāfija, televīzija Kinofilmas audiālā daļa.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā skaņa. Dzīvā skaņa.
- Brīvā skaņa vārdkoptermins; jomas: kinematogrāfija, televīzija — filmas skaņa, ko ieraksta neatkarīgi no attēla
- Dzīvā skaņa vārdkoptermins; jomas: kinematogrāfija, televīzija — filmas skaņa, ko ieraksta vienlaikus ar attēlu
- Skaņas augstuma kropļojumi vārdkoptermins; jomas: kinematogrāfija, televīzija — atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē
- Skaņas deformēšana vārdkoptermins; jomas: kinematogrāfija, televīzija — skaņas ieraksta nedabiska pārveidošana
- Skaņas nolasītājs vārdkoptermins; jomas: kinematogrāfija, televīzija — iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā
Stabili vārdu savienojumiLaba skaņa. Neizlaist ne skaņas pār lūpām.
- Laba skaņa frazēma — saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu)
- Neizlaist ne skaņas pār lūpām frazēma — klusēt, nerunāt
- Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) — saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
- Skaņas karte vārdkoptermins; joma: informātika — personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI
- Skaņas plate vārdkoptermins; joma: informātika — skaņas karte
- Tukša skaņa idioma — 1. Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību2. Saka par ko svešu, nezināmu
Avoti: LLVV, VsV, ZTV, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā pārveido ultraskaņu dzirdamā skaņā, saglabājot oriģinālo sikspārņa saucienu ritmu.
- Glotalizētām skaņām raksturīgs pilnīgs vai daļējs balss spraugas slēgums līdzskaņa beigās.
- Uztvēruma tagad fāzē mēs satveram momenta tagadpunktu, skaņas laicisko klātbūtni.
- Kā papildu izteiksmes līdzekļi var tikt pielietotas gaismas un skaņu efekti.
- Zemgarozas līmenī tiek uztvertas skaņas fizikālās īpašības — intensitāte un frekvence.