skangals
skangals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skangals | skangali |
| Ģen. | skangala | skangalu |
| Dat. | skangalam | skangaliem |
| Akuz. | skangalu | skangalus |
| Lok. | skangalā | skangalos |
skangālis apvidvārds
skangāls apvidvārds
skangāns apvidvārds, hipotētisks vārds
1.Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš.
2.Nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
3.Kalsns, izdēdējis cilvēks.
Avoti: EH, LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viszvērīgāk vētra bij plosījusies Ezergala silā — slaidās mastu priedes pārlauzusi uz pusēm kā skangalus, druknās cūkpriedītes viesuļvirpulis sagriezis grīstē kā slapjas veļas gabalus, kuplzares egles brāzieni noguldījuši gar zemi ar visām platajām sakņu pekām.
- Sažuvis kā skangals, izvalbītām, neprātīgām acīm un stingros lēšķos saveltām garo, melno matu pinkām viņš drīzāk izskatījās kā atdzīvojusies svētā Sīmaņa Stilīta mūmija, nevis šīs pasaules iemītnieks, taču pats viņš nekādu svētumu neizstaroja.
- Reizēm izrādījās, ka Šindleram augstvērtīgo baļķu vietā tilpnes piebāž ar skangaliem vai arī, kad krava nav pilna, sīkie blēži uz klāja sakrauj savus, lai par baltu velti vai kukuli aizvizinātu līdz Gotlandei.
- Turīgāki saimnieki lietojuši tauku un vasku sveces, jo tad istabā neesot ne dūmu, ne skangalu pabeņķē.