skanenis
skanenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skanenis | skaneņi |
| Ģen. | skaneņa | skaneņu |
| Dat. | skanenim | skaneņiem |
| Akuz. | skaneni | skaneņus |
| Lok. | skanenī | skaneņos |
1.Skaņa, kas veido zilbi; sonants.
2.Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kreisais konteksts { 1} likumos rāda, ka pirms skaneņa jābūt īsam patskanim, labais konteksts { L} norāda uz sekojošo troksneni.
- Nebalsīgi skaneņi ir reti, piemēram tibetiešu valodas " lh" vārdā Lhasa.
- Gari skaneņi pārsvarā ir sastopami aizguvumos un kursisko izlokšņu ietekmētos vārdos ( piem., " mellene").
- E. Liepa ar oscilogrāfu pētījis latviešu literārās valodas skaneņu un nebalsīgo troksneņu kvantitāti ( Liepa 1963; 1967a; 1967b; 1970).
- Artikulācijas veidus bez būtiskas gaisa plūsmas pārtraukšanas ( nazālos līdzskaņus, plūdeņus, spraudzeņus, kā arī patskaņus) sauc par skaneņiem un tie lielākoties ir balsīgi.