skandalēt
skandalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skandalēju | skandalējam | skandalēju | skandalējām | skandalēšu | skandalēsim |
| 2. pers. | skandalē | skandalējat | skandalēji | skandalējāt | skandalēsi | skandalēsiet, skandalēsit |
| 3. pers. | skandalē | skandalēja | skandalēs | |||
Pavēles izteiksme: skandalē (vsk. 2. pers.), skandalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skandalējot (tag.), skandalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skandalētu
Vajadzības izteiksme: jāskandalē
Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A šis sāka skandalēt - patiešām krāsu vajagot.
- Cietumā Majakovskis " skandalēja", tādēļ viņu bieži pārveda no iecirkņa uz iecirkni.
- Viņi pulcējas naktsklubos vai skandalē viesnīcu istabās,
- Mēs sākam skandalēt vai cērtam durvis.
- Skandalēja gan pilsētā, gan pagastos.