skalot1
Lietojuma biežums :
skalot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
1.1.Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
1.2.Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
2.Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
3.Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
4.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
5.parasti formā: trešā persona Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) — parasti par lietu, paliem.
5.1.Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
6.žargonisms Skaļi runāt, dziedāt, uzvesties.
Stabili vārdu savienojumiSkalot smadzenes.
Avoti: LLVV, NeV, JV
Korpusa piemēri