skaidiena
skaidiena sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaidiena | skaidienas |
| Ģen. | skaidienas | skaidienu |
| Dat. | skaidienai | skaidienām |
| Akuz. | skaidienu | skaidienas |
| Lok. | skaidienā | skaidienās |
skaidiene apvidvārds
1.Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
2.vēsturisks; formā: ar lielo sākumburtu Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
Avoti: LLVV, RB
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik asi un cieti, kā skaidienā pārcērt malkas kluci tieši vidū.
- Vai mazums krists, līdz iemācījos pa dārza kāpnītēm nokāpt, gar skaidienu staigāt, upītes akmeņainajai straumei pāriet.
- Bērnu nosauc, izmantojot konkrētus apzīmējumus, proti, “ vabulītis” vai “ kukainītis”, bet tā rašanās vieta ir mēslaine vai skaidiena.
- Jebkuru vismazāko patapas brīdi, kad vien laukā nekas nebija jādara, Klāvs ar tēvu veda mājās pašu meža gabalā sazāģētos baļķus un zarus un gāza skaidienā.
- 1905. gada revolūcijā neiesaistījās, 1906. gadā uzsāka darbu laikrakstā " Latvija", kur ar pseidonīmu Puliers vadīja literāro daļu ( izveidoja humoristiski satīrisku pielikumu " Skaidiena").