skābulis
skābulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skābulis | skābuļi |
| Ģen. | skābuļa | skābuļu |
| Dat. | skābulim | skābuļiem |
| Akuz. | skābuli | skābuļus |
| Lok. | skābulī | skābuļos |
4.apvidvārds Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
Avoti: LLVV, ME, BB, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es zinu: tā piekrauta ar gruzīnu skābuļa pudelēm.
- Viņš veikli izzvejoja vienu gurķīti, izmeta glāzi un garšīgi uzkoda kraukšķīgo, zaļo skābuli.
- Viņš pastiepj man skābuļa pudeli.
- Leonīds, vēl lopā būdams, čamdās gar kastēm, nē, šito skābuli vairs negribot, bet no tās tur kastes vēl neesot garšots.
- Kad pieliekamā krājumi bija iztukšoti, mēs nokāpām pagrabā, sākām ar lielākajiem našķiem un kārumiem – saldo ķiršu un zemeņu kompotiem – un beidzām ar Kaukāza plūmīšu skābuļiem, nebij’ jau variantu.