skābardis
skābardis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skābardis | skābarži |
| Ģen. | skābarža | skābaržu |
| Dat. | skābardim | skābaržiem |
| Akuz. | skābardi | skābaržus |
| Lok. | skābardī | skābaržos |
1.formā: daudzskaitlis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiParastais skābardis.
- Parastais skābardis taksons — skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams
2.apvidvārds Dižskābarži ("Fagus").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var piejaukt arī sūnu, skābaržu lapas, nedaudz lapu trūdzemes.
- Augšup vērstās sakrustotās skābaržu lapas simbolizē novada dabas bagātības un attīstību.
- Ieviesās skābardis, īve, purvu mirte, efeja, ezerrieksts.
- Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja.
- Laipas posms, kas ved caur skābaržu audzi, ir tikko atjaunots.