sirmums
sirmums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sirmums | sirmumi |
Ģen. | sirmuma | sirmumu |
Dat. | sirmumam | sirmumiem |
Akuz. | sirmumu | sirmumus |
Lok. | sirmumā | sirmumos |
1.Vispārināta īpašība → sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
2.Vispārināta īpašība → sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Ļoti liels vecums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No griestiem sijājas apmetums un apsēj ar sirmumu jaunu kareivju galvas.
- Nedz vecmodīgais sirmums, nedz modernā plikpaurība tikpat kā nav manāmi.
- Un šai nodarbei sirmums ir tikpat neērts kā kurai katrai citai.
- Viņa iemūžina sevi urbānajos Ņujorkas skatos nemaskējot ne sirmumu, ne grumbiņas.
- Kādēļ man vienmēr licies, ka viņu redzēšu slavenību sirmumā?