sirdsēdas
Lietojuma biežums :
sirdsēdas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | — | sirdsēdas |
Ģen. | — | sirdsēdu |
Dat. | — | sirdsēdām |
Akuz. | — | sirdsēdas |
Lok. | — | sirdsēdās |
Sirdēsti — bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut gan, protams, šīs sirdsēdas ir gluži veltas.
- Tad, lūk, kas var būt par sirdsēdām.
- Vai jūs paši šos grūtdieņus nebijāt sākuši vajāt jau tad, kad, viņus sastapuši, pārtraucāt smaidīt un novērsāties, likdami šiem cilvēkiem mocīties sirdsēdās par to, ka mūždien viņi klimst jūsu vidū, elpo jūsu gaisu, ēd pārtiku, kura līdzīga jūsējai, un dzer to pašu ūdeni, ko dzerat jūs?
- Etāna to bija aptvēris tad, kad apglabāja Dovīdu, kad zem mājas izraka bedri un mirstīgās atliekas apbēra ar zemi, kad, vairs nespēdams panest sāpes, kas dedzina kā ugunīs iekšas un smadzenes, viņš paņēma spieķi un aizgāja no Sniegavijas, velti cerēdams nodzēst šīs liesmas un remdināt sūrstošās sirdsēdas, kas padara neciešamas dienas un naktis.
- jo kapituls, kanoniķi un saprātīgākie priesteri pilsētu bija pametuši jau pašā mēra sākumā, bet mūkiem labpatika slēpties aiz klauzūras mūriem, tā nu viņu vietu ieņēma visādu pasugu pusperēti neveiksminieki, kuriem parasti neviens sprediķot neļāva, bet kuri tagad, uzkāpuši kancelē, izbrēca visādas ģeķības, kam, pēc bijušās novices Norvaišu Uršules Birontienes domām, nebija nekā kopīga ar Dieva vārdu; un viņi sludināja nevis debesu mīlestību un gudrību, bet gan izplatīja bailes un neprātu, sēja vainas apziņu un sirdsēdas, un pa pilsētu jau klīda pulks flagelantu – vīriešu un sieviešu, kas galvu slēpa kapucēs, bet drānas līdz jostasvietai bija noplēsuši un pātagoja sevi, blenzdami neprātīgām, asiņu pieskrējušām acīm un bļaudami, ka šādi izpirkšot visu grēkus, kas piesaukuši mēri.