sintaktisks

Lietojuma biežums :

sintaktisks īpašības vārds; joma: valodniecība

Locīšana

	Vīriešu dzimte
Nom.	sintaktisks	sintaktiski
Ģen.	sintaktiska	sintaktisku
Dat.	sintaktiskam	sintaktiskiem
Akuz.	sintaktisku	sintaktiskus
Lok.	sintaktiskā	sintaktiskos

Sieviešu dzimte
sintaktiska	sintaktiskas
sintaktiskas	sintaktisku
sintaktiskai	sintaktiskām
sintaktisku	sintaktiskas
sintaktiskā	sintaktiskās

	Vīriešu dzimte
Nom.	sintaktiskais	sintaktiskie
Ģen.	sintaktiskā	sintaktisko
Dat.	sintaktiskajam	sintaktiskajiem
Akuz.	sintaktisko	sintaktiskos
Lok.	sintaktiskajā	sintaktiskajos

Sieviešu dzimte
sintaktiskā	sintaktiskās
sintaktiskās	sintaktisko
sintaktiskajai	sintaktiskajām
sintaktisko	sintaktiskās
sintaktiskajā	sintaktiskajās

sintaktiski apstākļa vārds

Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.

Stabili vārdu savienojumiSintaktiskais dialektisms.

Sintaktiskais dialektisms vārdkoptermins — dialektisms, kuram ir no literārās valodas atšķirīga sintaktiskā konstrukcija vai pārvaldījums.
Sintaktiskais formveidošanas paņēmiens vārdkoptermins — gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas.
Sintaktiskais laiks vārdkoptermins — teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
Sintaktiskais sakars vārdkoptermins; joma: valodniecība — sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
Sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdkoptermins — vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus.
Sintaktiskā analīze vārdkoptermins — sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
Sintaktiskā funkcija vārdkoptermins — funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā - vārdu savienojumā, teikumā, tekstā.
Sintaktiskā kategorija vārdkoptermins — uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota sintakses vienību grupa.
Sintaktiskā modalitāte vārdkoptermins — teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls.
Sintaktiskā paradigma vārdkoptermins — plašākā nozīmē - sintaktiskās struktūras ziņā atšķirīgu, bet semantiskās struktūras ziņā vienādu vai tuvu sintakses vienību kopums; šaurākā nozīmē - vienkārša teikuma paradigma.
Sintaktiskā pārbaude vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūras pārbaude, ko translators veic sintakses analīzes procesā.
Sintaktiskā valence vārdkoptermins — vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā.

Avoti: LLVV, VsV

Korpusa piemēri

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	sintaktisks	sintaktiski
Ģen.	sintaktiska	sintaktisku
Dat.	sintaktiskam	sintaktiskiem
Akuz.	sintaktisku	sintaktiskus
Lok.	sintaktiskā	sintaktiskos