sinonīmiskums
sinonīmiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sinonīmiskums | sinonīmiskumi |
| Ģen. | sinonīmiskuma | sinonīmiskumu |
| Dat. | sinonīmiskumam | sinonīmiskumiem |
| Akuz. | sinonīmiskumu | sinonīmiskumus |
| Lok. | sinonīmiskumā | sinonīmiskumos |
Vispārināta īpašība → sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV