sinhronija
sinhronija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sinhronija | sinhronijas |
| Ģen. | sinhronijas | sinhroniju |
| Dat. | sinhronijai | sinhronijām |
| Akuz. | sinhroniju | sinhronijas |
| Lok. | sinhronijā | sinhronijās |
1.Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
2.joma: valodniecība Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzi vārdi, kas vēsturiski ir atvasinājumi, tiek uzskatīti par pirmatnīgiem, nereti no sinhronijas viedokļa ir grūtības noteikt, ko uzskatīt par motivētājvārdu un ko par atvasinājumu.
- Līdz 20. gadsimtam valodniekus galvenokārt interesēja vēsturiskās attīstības jautājumu izpēte valodā, valodas izcelšanās un pārmaiņas ( etimoloģija, sinhronija, diahronija), bet, sākot ar Ferdinanda de Sosīra ( Ferdinand de Saussure) pētījumiem, tiek rasta ierosme daudzveidīgai teorētiskās domas attīstībai valodniecībā, kas tālāk savu izpausmi rod arī lingvodidaktikā.
- DU - Humanitārās fakultātes organizēta zinātnisko lasījumu sekcija " Baltu valodas: sinhronija un diahronija" ( 2010.g.);
- rodas kolektīva sinhronija, jo visiem vispirms ir jāatbild jā.