silvīns
silvīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | silvīns | silvīni |
| Ģen. | silvīna | silvīnu |
| Dat. | silvīnam | silvīniem |
| Akuz. | silvīnu | silvīnus |
| Lok. | silvīnā | silvīnos |
Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ezera gultni klāj sāļi — galvenokārt halīts un silvīns un minerālas sērūdeņraža dūņas.
- Ezera gultnē ir lielas silvīna atradnes, kas varētu dot ap 240 miljonus tonnu kālija hlorīda.
- KCl ir sastopams dabā tīrā veidā minerālos silvīnā un karnalītā, vai arī maisījumā ar nātrija hlorīdu ( silvinīts).
- Radās spēcīgi sālsnogulumi, augšējā cehšteina slānī pirmais izkrita visgrūtāk šķīstošais anhidrīts, tad sekoja akmeņsāls un beidzot kālija sāļi ( karnalīts, silvīns, kīzerīts, kainīts).
- Kālijs ūdeņos galvenokārt nokļūst , sadēdējotot tādiem minerāliem kā ortoklāzam , biotītam , silvīnam