sillabotonisks
Lietojuma biežums :
sillabotonisks īpašības vārds; joma: literatūrzinātne
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sillabotonisks | sillabotoniski |
| Ģen. | sillabotoniska | sillabotonisku |
| Dat. | sillabotoniskam | sillabotoniskiem |
| Akuz. | sillabotonisku | sillabotoniskus |
| Lok. | sillabotoniskā | sillabotoniskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sillabotoniska | sillabotoniskas |
| sillabotoniskas | sillabotonisku |
| sillabotoniskai | sillabotoniskām |
| sillabotonisku | sillabotoniskas |
| sillabotoniskā | sillabotoniskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sillabotoniskais | sillabotoniskie |
| Ģen. | sillabotoniskā | sillabotonisko |
| Dat. | sillabotoniskajam | sillabotoniskajiem |
| Akuz. | sillabotonisko | sillabotoniskos |
| Lok. | sillabotoniskajā | sillabotoniskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sillabotoniskā | sillabotoniskās |
| sillabotoniskās | sillabotonisko |
| sillabotoniskajai | sillabotoniskajām |
| sillabotonisko | sillabotoniskās |
| sillabotoniskajā | sillabotoniskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sillabotoniski apstākļa vārds
Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
Stabili vārdu savienojumiSillabotoniskā vārsmošanas sistēma.
Stabili vārdu savienojumi
Sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārdkoptermins — vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Verlibrs jeb brīvā dzeja ir dzejas forma, kurā, atšķirībā no sillabotoniskajiem un toniskajiem pantmēriem, nav noteikts intervāls starp uzsvērtajām zilbēm — tas var svārstīties no vienas līdz pat piecām vai sešām neuzsvērtajām zilbēm.
- Latviešu garīgās dziesmas žanrs 17. gadsimtā attīstījās ciešā atkarībā no vācu garīgās dzejas un poētisko principu paraugiem, un vislabāk šo attīstību raksturoja pāreja no toniskās uz sillabotonisko vārsmošanas sistēmu, kas īstenojās Kristofora Fīrekera ( Fürecker, 1615-1685) reliģiskajā dzejā.
- Dzeju var mēģināt klasificēt pēc tās tematikas ( filosofiskā, meditatīvā, liriskā dzeja u.tml.), pēc vārsmojuma ( metriskā, toniskā, sillabiskā, sillabotoniskā dzeja, brīvās vārsmas, verlibrs), strofikas, formas ( t.s. tradicionālās formas ir, piemēram, epigramma, elēģija, idille, oda u.c.) un citādi.
- Iespējams, jau 20. gados Vitmena rindas plakātiskais, eksaltētais raksturs dzejniekiem sāka šķist tukšvārdīgs, tāpēc šo verlibra paveidu tiecās disciplinēt un piemērot latviešu dzejas vajadzībām: nereti tika izmantots vairāk vai mazāk izteikts sillabotonisks vai tonisks metrs, dzejoļos ieviesa atskaņas ( ne tikai strofu strukturēšanai, bet arī neregulāras atskaņas ar ornamentālu funkciju), izzuda patētiskums un humānistiskās pārradīšanas patoss.
- Vēlāk šis termins tika attiecināts uz sillabotonisko vārsmošanas sistēmu, kurā tam raksturīga divzilbīga pēda ar uzsvaru uz otrās zilbes.