silicēt
silicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: ķīmijaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | silicēju | silicējam | silicēju | silicējām | silicēšu | silicēsim |
| 2. pers. | silicē | silicējat | silicēji | silicējāt | silicēsi | silicēsiet, silicēsit |
| 3. pers. | silicē | silicēja | silicēs | |||
Pavēles izteiksme: silicē (vsk. 2. pers.), silicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: silicējot (tag.), silicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: silicētu
Vajadzības izteiksme: jāsilicē
Piesātināt (kā) virskārtu ar silīciju.
Avoti: LLVV