sienaugša
sienaugša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sienaugša | sienaugšas |
| Ģen. | sienaugšas | sienaugšu |
| Dat. | sienaugšai | sienaugšām |
| Akuz. | sienaugšu | sienaugšas |
| Lok. | sienaugšā | sienaugšās |
1.Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
2.apvidvārds Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk, paēduši un atsiluši, tumšajā sienaugšā apspriežam bēgšanas plānu.
- Ne tāds, kā dzirdēt lietu grabinām pa sienaugšas jumtu.
- reti silta vasara gadījusies, sienaugšā viņi gulējuši, un prombraucot viņš uzdāvinājis viņai zeķes.
- Nu, kamēr vēl sals nav atnācis, lai paguļ sienaugšā, bet vēlāk gan būs jālien pazemē.
- Un tā vienvasar, Pēterdienas rītā, kad mēs vēl gulējām klēts sienaugšā, dzirdējām sētsvidū iebraucam mašīnu.