siekalot
siekalot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | siekaloju | siekalojam | siekaloju | siekalojām | siekalošu | siekalosim |
| 2. pers. | siekalo | siekalojat | siekaloji | siekalojāt | siekalosi | siekalosiet, siekalosit |
| 3. pers. | siekalo | siekaloja | siekalos | |||
Pavēles izteiksme: siekalo (vsk. 2. pers.), siekalojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: siekalojot (tag.), siekalošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: siekalotu
Vajadzības izteiksme: jāsiekalo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasaras vidū no apsvilušās vilciena pieturas, cauri priedītēm, uz jūras pusi, virzījās tūkstošgalvains sasvīdušu vēderu un siekalotu suņu pūlis, lauzdams, skrambādams un piegānīdams visu savā ceļā.
- Doktors dotu priekšroku tam, ka tu tiešām nostājies aci pret aci ar saviem ienaidniekiem, kā mēs pārējie to darām,” viņš piebilda ar žestu, kas ietvēra viņu, Haiki un siekalojošos Kemleru.
- Savējo vidū viens čoms, kurš pa vasaru bija aizbraucis uz Spāniju spēlēt saksofonu un piepelnīties, tovakar diezgan stīvos, bet pēc meitenēm siekalojošos puikas pēkšņi itin kā pabukņīja, sak, ko, vecīt, centies guldināt biksēs?
- meitenes jaunais draugs, sasmaidāmies par to, kā viss autobuss guļ mutēm vaļā siekalojot, kurš nu ko cits logu, cits drauga plecu.
- Man vēdervelni/ Pieblīvēti gremotāji,/ Mutēs siekaloti vārdi.