siderīts1
siderīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | siderīts | siderīti |
| Ģen. | siderīta | siderītu |
| Dat. | siderītam | siderītiem |
| Akuz. | siderītu | siderītus |
| Lok. | siderītā | siderītos |
Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO3.
Avoti: LLVV, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 8) Sinepes saturoši siderīti bagātina augsni ar fosforu un sēru, kā arī attīra augsni no zemes vēžiem un drātstārpiem.
- Svarīgākie no tiem ir magnetīts ( magnētiskā dzelzsrūda), hematīts ( sarkanā dzelzsrūda), limonīts ( brūnā dzelzsrūda), siderīts ( dzelzs špats), pirīts ( dzelzs kolčedāns), arsenopirīts ( arsēna kolčedāns).
- Vairāki karbonāti kalpo par nozīmīgām rūdām: no siderīta iegūst dzelzi, rodohrozīts ir mangāna izejviela utt.
- Apkārtnē siderīta atradnes.
- Karbonatītu grupas minerāli aragonīts , kalcīts , Islandes špats , malahīts , azurīts , siderīts