sibilla
sibilla sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sibilla | sibillas |
| Ģen. | sibillas | sibillu |
| Dat. | sibillai | sibillām |
| Akuz. | sibillu | sibillas |
| Lok. | sibillā | sibillās |
Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sibillas tēvs Erimēds bija devies pie sava kunga izlūgties atzīšanu topošajam znotam.
- Sibilla gaidīja, viņas elpa bija klusa un ēteriska kā apse bezvējā.
- Nodaļā Sibilla, kas pašlaik strādā virtuvē, pacienāja mani ar ķirbju pankūkām.
- Sibillu aizveda gandrīz ar varu, lorda dēls.
- Sibilla stāvēja zem kokiem un baroja lapsu.