sibarīts
sibarīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sibarīts | sibarīti |
| Ģen. | sibarīta | sibarītu |
| Dat. | sibarītam | sibarītiem |
| Akuz. | sibarītu | sibarītus |
| Lok. | sibarītā | sibarītos |
sibarīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sibarīte | sibarītes |
| Ģen. | sibarītes | sibarīšu |
| Dat. | sibarītei | sibarītēm |
| Akuz. | sibarīti | sibarītes |
| Lok. | sibarītē | sibarītēs |
Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārds " sibarīts" ar laiku kļuva pat par palamu.
- "Mums sākusi veidoties sibarītu un slaistu šķira, kas bārstās ar naudu.
- - Tur ir celibāti, šeit - sibarīti!
- Sanitārais vagons ne tikai bija tukšs, tas piedāvāja sibarītu cienīgas, izsmalcinātas ērtības.
- Otrais — Timūrs, sibarīts ar runča manierēm — atstāsta šādu gadījumu: — Budam bijis kalps — cilvēks, kas no lielā Skolotāja nav atkāpies ne soli ne dienu, ne nakti, gatavojis Viņam ēdienu, mazgājis drēbes un izdarījis visādus citādus pakalpojumus.