sfumato
sfumato [sfuˈmato] nelokāms lietvārds
Lietojuma biežums :
Glezniecībā – attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl viens piemērs ir dūmakainais perspektīvas efekts ( " sfumato").
- Pasaules galerijās un privātās kolekcijās iecienīti ir Jāņa Avotiņa darbi – savdabīgā sfumato stilā risinātas gleznas.
- Mirdzas portretā Beļcova gan saglabā arī savu individuālo stilistiku: kaut arī mīkstina formu robežas, tomēr nelieto Tones sfumato paņēmienus un izteiktu kontrastējošu gaismēnu.
- Tradicionāli glezna tiek uzskatīta par pēdējo mākslinieka gleznoto un datēta ar 1513.—1516., gadu; Leonardo " sfumato" tehnika tiek uzskatīta kā sasniegusi savu virsotni.
- Fotogrāfa veidotie portreti atkarībā no pasūtītāja vajadzībām ir gan puspagriezienā uzņemti lakoniski, bet allaž prasmīgi izgaismoti attēli, gan piktoriālisma stilā izstrādāti foto, kuriem raksturīgs izteikts sfumato efekts un īpaši tēlains modeļa izteikmes vai pozas tvērums.