sfinksa
sfinksa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sfinksa | sfinksas |
| Ģen. | sfinksas | sfinksu |
| Dat. | sfinksai | sfinksām |
| Akuz. | sfinksu | sfinksas |
| Lok. | sfinksā | sfinksās |
1.Senās Ēģiptes mitoloģijā – būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
2.Senās Grieķijas mitoloģijā – būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
3.Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
4.pārnestā nozīmē Noslēpumains, neizprotams cilvēks.
5.Gvinejas paviāns – pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
6.Liels sfingu dzimtas tauriņš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču arī, piemēram, sfinksu saimnieki redzēs savu mīluli mazgājamies.
- Sfinksa ilgstoša uzturēšanās saules staros var radīt saslimšanu ar ādas audzēju.
- – sfinksas balss lika noprast, ka nekas labs nav gaidāms.
- “Zinu, mīļā Sfinksa, un sēžu te nožēlas pilns.
- “ O, Sfinksa, redzu, tev ir atpūtas stunda.