sevišķums
sevišķums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sevišķums | sevišķumi |
| Ģen. | sevišķuma | sevišķumu |
| Dat. | sevišķumam | sevišķumiem |
| Akuz. | sevišķumu | sevišķumus |
| Lok. | sevišķumā | sevišķumos |
1.Vispārināta īpašība → sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība1.
2.Vispārināta īpašība → sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk novērotais un uzzinātais pirmo iespaidu par nama sevišķumu nostiprināja.
- Viņos ir maz sevišķuma, vismaz tā daudziem liekas.
- Lai tava izglītošanās ceļojuma mērķis ir Spānijas sevišķums un unikalitāte – nevis skuķu smarža, kas visur ir vienāda!
- , un pilnīgo nespēju viņas labad nest kaut mazāko upuri, vēl vairāk, sadzīves praksē viss viņas sevišķums kļūst par nulli salīdzinājumā ar globālo uzdevumu apkalpot viņa personu.
- Vārdnīcā vārdam “ identitāte” ir trīs nozīmes: sevišķums, savdabīgums ( īpašība vai stāvoklis); pilnīga atbilstība, pilnīgs līdzīgums, pilnīga vienādība, tāpatība; tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam.