Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
sestercijs
sestercijs
Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Romiešu provinces turpmāk meslus maksāja nevis vīnā, labībā un audumos, bet gan solīdijos, denārijos, asenos un sestercijos.
  • Pēc zinātnieku aplēsēm, izdevumi uz vienu ceļa jūdzi sastādīja vidēji ap 109 tūkst. sesterciju ( salīdzinājumam: maize 75. gadā pr.Kr. maksāja no 2 līdz 3 sestercijiem, bet 1. gadsimtā 600 sesterciju par verdzeni skaitījās lēta samaksa).
  • Un kad , nobriestot vētras domām , samilst ēnas , saule savus skaistos sestercijus ierok smiltīs
  • Asinspirts tiešsaistes spēli izņemot sestercijs ir vairāk guldeņu, šī ir vēl viena spēle valūtā.
  • Latvijas teritorijā pirmās naudas zīmes ( piemēram, Romas impērijā kaltais bronzas sestercijs) ieradušās pa t.s. dzintara ceļu pirmajos mūsu ēras gadsimtos.