serpentīns1
serpentīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | serpentīns | serpentīni |
| Ģen. | serpentīna | serpentīnu |
| Dat. | serpentīnam | serpentīniem |
| Akuz. | serpentīnu | serpentīnus |
| Lok. | serpentīnā | serpentīnos |
1.Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
2.Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa ceļam mūsu brašā šoferīte pārvar šauro kalnu ceļu serpentīnus.
- Pret mani pastieptā viņa roka bija izlocījusies kā serpentīna lente.
- kā serpentīnā savijušies ķermeņi spiež mums uz vēdera visjutīgākajā vietā.
- Jo, lai arī jābrauc vien pusstunda, ir jāpārvar līkumainie serpentīnu ceļi.
- Šoreiz gan tikām atalgoti ar burvīgu skatu pār upes ieleju un straujiem serpentīniem.