serbhorvātu
serbhorvātu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vēsturisks; joma: valodniecība
Lietojuma biežums :
Savienojumā "serbhorvātu valoda": serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valodu vienots apzīmējums, ko lietoja Dienvidslāvijas sociālistiskajā federācijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Albānijas skolās sāka mācīt serbhorvātu valodu.
- Tā ir serbhorvātu valoda.
- Tās pirmo versiju 1970. gados izstrādāja Vojislavs Nikčevičs, kurš bija dienvidslāvu disidents un uzskatīja melnkalniešu dialektu par unikālu valodu un pelnījušu tās nodalīšanu no serbhorvātu valodas.
- 1921. gada tautas skaitīšanā 65,8 % mūsdienu Kosovas iedzīvotāju dzimtā valoda bija albāņu, bet 26 % — serbhorvātu, 1931. gada tautas skaitīšanā — 60 % albāņu un 32,6 % — serbhorvātu un maķedoniešu.
- Serbu, horvātu, bosniešu un melnkalniešu valoda, iespējams, ir vēl līdzīgāka viena otrai, bet tagad tās sauc par atšķirīgām valodām, jo pēc Dienvidslāvijas sadalīšanās atsevišķās valstīs bijušās serbhorvātu ( horvātserbu) valodas vietā ir jau četras valodas.