septicēmija
septicēmija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | septicēmija | septicēmijas |
| Ģen. | septicēmijas | septicēmiju |
| Dat. | septicēmijai | septicēmijām |
| Akuz. | septicēmiju | septicēmijas |
| Lok. | septicēmijā | septicēmijās |
Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1929. gadā O’ Donnel aprakstīja fatālu septicēmiju bērnam ar iedzimtu hemolītisku anēmiju pēc splenektomijas.
- Pat inficētu nekrožu gadījumā, saglabāta zarnu trakta funkcija pasargāja slimniekus no infekcijas ģeneralizēšanās un septicēmijas attīstības.
- Svarīgi uzsvērt faktu, ka pat inficētu nekrožu gadījumos sinbiotiķu/prebiotiķu piedevas pasargāja no infekcijas ģeneralizēšanās un septicēmijas attīstības.
- Sepses veidu, kad asinīs nonāk ne tikai baktēriju toksīni, bet arī pašas baktērijas vai citi mikroorganismi, sauc par septicēmiju.
- Parfits miris slimnīcā Spānijas dienvidu kūrortpilsētā Marbeljā, un nāves cēlonis bija septicēmija jeb asins saindēšanās.