separēt
separēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | separēju | separējam | separēju | separējām | separēšu | separēsim |
| 2. pers. | separē | separējat | separēji | separējāt | separēsi | separēsiet, separēsit |
| 3. pers. | separē | separēja | separēs | |||
Pavēles izteiksme: separē (vsk. 2. pers.), separējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: separējot (tag.), separēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: separētu
Vajadzības izteiksme: jāseparē
Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 14.1. separēt, nostādināt, mehāniski filtrēt vai oksidēt nestabilus elementus;
- Būs iespēja atkritumus separēt un pēc kvalitātes ievietot tuneļos.
- Visi pulgoja mūsu pienu, krejotavā to separēja
- Iepriekšējā dienā pienu separē, ieraudzē.
- Pārstrādes procesā tas tiek filtrēts, separēts, normalizēts, pasterizēts, dzesēts un fasēts.