senums
senums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | senums | senumi |
| Ģen. | senuma | senumu |
| Dat. | senumam | senumiem |
| Akuz. | senumu | senumus |
| Lok. | senumā | senumos |
1.Vispārināta īpašība → sens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → sens2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir dažādi uzskati par kursenieku priekšteču dzīves senumu Kuršu kāpās.
- Tālab plašsaziņas līdzekļos atrodamie brīvmūrnieku izteikumi par savas tradīcijas senumu vērtējami kā patiesi.
- Šī vieta, šis nams ir tāda vēsturiska liecība arī par mūsu senumu.
- Vēsturiskie materiāli apliecina šīs problemātikas senumu, arī senie grieķi atzina izvarošanu kara laikā.
- Daži gadi — kas tas par senumu.