senslāvi
senslāvi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | senslāvi |
| Ģen. | senslāvu |
| Dat. | senslāviem |
| Akuz. | senslāvus |
| Lok. | senslāvos |
Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
Stabili vārdu savienojumiSenslāvu valoda.
- Senslāvu valoda vārdkoptermins — senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Man ir senslāvu uzvārds, – viņš runāja.
- Baltkrievu valoda lingvistiski ir unikāla, jo gandrīz pilnībā saglabājusi senslāvu skanējumu kopš Kijevas Krievzemes laikiem.
- Svēto Kirila un Metodija izveidotajā senslāvu alfabētā
- Iesākumā Vladimirs valdīja kā skandināvu un senslāvu pagānu reliģiju piekritējs, un izveidoja Kijevā reliģisku kompleksu tradicionālajiem dieviem.
- Tā vēsturiski ir etniski, lingvistiski un arī reliģiski daudzkrāsaina teritorija, kur kopā savijušās igauņu, krievu, baltvāciešu un votu kultūras tradīcijas, igauņu un senslāvu valodas un vecticībnieku, pareizticīgo un luterāņu rituāli.