sensibls
Lietojuma biežums :
sensibls īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sensibls | sensibli |
Ģen. | sensibla | sensiblu |
Dat. | sensiblam | sensibliem |
Akuz. | sensiblu | sensiblus |
Lok. | sensiblā | sensiblos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sensibla | sensiblas |
sensiblas | sensiblu |
sensiblai | sensiblām |
sensiblu | sensiblas |
sensiblā | sensiblās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sensiblais | sensiblie |
Ģen. | sensiblā | sensiblo |
Dat. | sensiblajam | sensiblajiem |
Akuz. | sensiblo | sensiblos |
Lok. | sensiblajā | sensiblajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sensiblā | sensiblās |
sensiblās | sensiblo |
sensiblajai | sensiblajām |
sensiblo | sensiblās |
sensiblajā | sensiblajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sensibli apstākļa vārds
Ļoti jutīgs (par cilvēkiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brieduma pakāpes jeb sensiblas fāzes nepieciešamas noteiktai pieredzei, lai cilvēks varētu attīstīties pozitīvi ( Beck & Kell, 1991; Gudjons, 1998).
- Būdama ārste, viņa zināja, ka tas nav labi, ka tas ir pat ļoti nosodāmi, bet, būdama savdabīgi būvēta sensibla būtne, viņa nespēja tam pretoties.
- Atbilstoši sociālajām teorijām ( Anrī Sen-Simons u. c.) sociālo indivīdu veido vīrietis un sieviete, tāpēc tas ir viens no skaidrojumiem Aspazijas lielajai vilkmei pie Raiņa un otrādi: jo viņi abi bija sociāli sensiblas personības.
- Lasītāji bij vienisprātis par jaunās dzejnieces spožo talantu un jūsmoja par viņas sprigano izteiksmi, vairāk vai mazāk pārliecināti, ka tā jau atradusi savu stilu – diezgan personīgu, diezgan piemīlīgu, ne gluži pazīstamu, nedz gluži svešu, izteikti sensiblu, bet ne sentimentālu.
- ) ( 67); – nosvērta apcere, harmonija, iekšējs miers, pieminēts apcerē par Ludi Bērziņu ( 193), bet pilnīgi attiecināms uz pašu “ Rīgas svārku” autoru un zināmā mērā idealizēto inteliģento literāta prototipu; – klusi rezignējošs, sensibls, mazliet noguris donžuāns ( 173), kas bija populārs kā trīsdesmitajos gados, tā arī tagad, apvienojot sevī ir gara aristokrātiju, ir to daļu, kuru radīja neizbēgamā vilšanās ideālos, patriotiskās mudēs, garīgās dzīves virspusīgajā čaulā.