senmāte
senmāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | senmāte | senmātes |
| Ģen. | senmātes | senmāšu |
| Dat. | senmātei | senmātēm |
| Akuz. | senmāti | senmātes |
| Lok. | senmātē | senmātēs |
Tāla priekštece, sence.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skella darīja visu, lai pa senmāšu paradumam nenoslīgtu ģībonī uz grīdas.
- Divdesmit četru stundu laikā mūsu ceļojuma grupa, agrāk viens otram sveši cilvēki, bijām kļuvuši par vienu saimi, ko, pašiem nezinot, jau sen bija kopā sasējuši gan pašu, gan sentēvu un senmāšu likteņi.
- Vai aprakstīta papīra lapa ir pierādījums tavai piederībai, tavām tiesībām, ko asinīs mantojumam ir atstājuši sentēvi un senmātes, pirms rakstu zīmes uz papīra parādījās, un ko tu visu mūžu sevī esi nesis – smagu un citam neatdodamu?
- Krēsls apņem viņu kā senmātes klēpis un uzslien Irmgardes ceļgalus vai krūšu augstumā, lai gan viņa ir viegla kā cālis.
- Kauns pārņem mani visu, kad apjaušu, cik dikti sūdīgi pārzinu mūsu pašu sentēvu ( un senmāšu) mitoloģiju.