senkrievi
senkrievi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Dsk. | |
---|---|
Nom. | senkrievi |
Ģen. | senkrievu |
Dat. | senkrieviem |
Akuz. | senkrievus |
Lok. | senkrievos |
Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
Stabili vārdu savienojumiSenkrievu valoda.
- Senkrievu valoda vārdkoptermins — valoda, kurā runāja austrumslāvi 8.-14. gs., saglabājušies rakstu pieminekļi kirilicā no 10.-11. gs.
Avoti: LLVV, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rakstītajos vēstures avotos līvi pieminēti vikingu laiku sāgās un senkrievu hronikās.
- Laulībā piedzima dēls Igors — nosaukts par godu senkrievu mītiskajam kņazam.
- Ap šo laiku sākās arī regulāri senkrievu sirojumi Adeles teritorijā.
- Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem.
- Pēc 1183. gada Grodņas kņazi vairs nav pieminēti senkrievu hronikās.