sengrieķi
sengrieķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sengrieķis | sengrieķi |
| Ģen. | sengrieķa | sengrieķu |
| Dat. | sengrieķim | sengrieķiem |
| Akuz. | sengrieķi | sengrieķus |
| Lok. | sengrieķī | sengrieķos |
Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varoņu divkauja, attēls uz sengrieķu vāzes, ap 530. pm.
- L. Kauķe: vai tad mēs te runājam par sengrieķu literatūru?
- Sengrieķu mitoloģijā Despina ir Poseidona ( romiešu dievs Neptūns) meita.
- Helēnisma perioda sengrieķu filozofs Epikūrs ( 371.-270.g.pmē.)
- Atēnās dzīvojošais sengrieķu filozofs Anaksagors ( 500.-428.g.pmē.)