semioloģija
semioloģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | semioloģija | semioloģijas |
| Ģen. | semioloģijas | semioloģiju |
| Dat. | semioloģijai | semioloģijām |
| Akuz. | semioloģiju | semioloģijas |
| Lok. | semioloģijā | semioloģijās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī joma jāpēta zinātnei, ko Barts tāpat kā Sosīrs sauc par semioloģiju.
- Kognitīvās pieejas izmantojums semantikā ir saistīts ar semioloģijas nozīmes koncepciju, kurā vārdu traktē kā specifisku divpusēju valodas zīmi, kas reprezentē īstenību.
- Tāpat Rolāns Barts sava semioloģijas perioda esejās, analizējot fotogrāfiju nošķir denotatīvo un konotatīvo nozīmes līmeni, kur ar attēla denotāciju saprot pašu attēlā redzamo objektu, scēnu vai ainavu ( Barthes, 1977, p. 17).
- Var uzskaitīt vairākas 20. gadsimta filozofijā atrodamas idejas par valodu, kas varētu būt pamatā arhitektūras interpretācijai, piemēram: ( 1) valodas loģiskais modelis, kas sākas ar Frēges pētījumiem, ( 2) uz valodas lietotājiem vērstas pieejas ( Ostins un Vitgenšteins); ( 3) valodas divkāršās artikulācija ideja semioloģijā un lingvistikā, ( 4) Čomska ģeneratīvās gramatikas koncepcija, ( 5) dihotomija starp valodu un runu jeb kodu un vēstījumu, ( 6) biheivioristiskā valodas izpratne un ( 7) valoda kā simbolu sistēma ( Gudmens).