semīti
semīti vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | semīti |
| Ģen. | semītu |
| Dat. | semītiem |
| Akuz. | semītus |
| Lok. | semītos |
Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
Stabili vārdu savienojumiSemītu valodas. Semītu-hamītu valodas.
- Semītu valodas vārdkoptermins — radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās
- Semītu-hamītu valodas vārdkoptermins — valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
Avoti: LLVV, SV99, SV96
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modernā arābu valoda tiek uzskatīta par semītu saimes arābu-kanaāniešu atzara valodu.
- Reģionā pārstāvētas arī indoeiropiešu, tjurku un semītu valodu grupu valodas.
- Lielākā daļa semītu valodu alfabēta saglabājusi zīmju pamatā esošo attēlu nosaukumus.
- Atēnās pielūgtās Atēnas epitetu Pallada ir mēģināts saistīt ar semītu valodām.
- Savukārt " semītiem" tika piedēvētas visas iespējamās negatīvās īpašības.