seimiks
seimiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | seimiks | seimiki |
| Ģen. | seimika | seimiku |
| Dat. | seimikam | seimikiem |
| Akuz. | seimiku | seimikus |
| Lok. | seimikā | seimikos |
1.vēsturisks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
1.1.Muižniecības pārstāvniecības institūcija Lietuvas dižkunigaitijā 16.-18. gadsimtā.
2.Vēlēts pašvaldību orgāns mūsdienu Polijā (pēc 1990. g.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat ikvienam šļahtičam bija veto tiesības seimā un vaivadiju seimikos.
- Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī.
- Inflantijas seimikos pārsvarā lietoja poļu valodu.
- Pēc Vidzemes hercogistes sadalīšanas tās landtāga tiesības pārņēma Inflantijas seimiks un Piltenes apgabala teritorijā Piltenes landtāgs.
- Pēc Inflantijas vaivadijas nodibināšanas landtāga lomu tajā pildīja Inflantijas seimiks, kas parasti sanāca Daugavpilī, bet Piltenes landtāgs sanāca Aizputē.