sedzene
sedzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sedzene | sedzenes |
| Ģen. | sedzenes | sedzeņu |
| Dat. | sedzenei | sedzenēm |
| Akuz. | sedzeni | sedzenes |
| Lok. | sedzenē | sedzenēs |
sedzenis apvidvārds
sedzēns apvidvārds
sedzeniņš apvidvārds, deminutīvs
sedzineņš apvidvārds, deminutīvs
sedzienītis apvidvārds, deminutīvs
sedziens apvidvārds
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (Zem bluķa un sedzenes sāk kūpēt un dunēt.)
- (Tad stāv, satinusies sedzenē, nekustoša.)
- Nobīda uz istabas vidu bluķi, izklāj savu sedzeni un noliek cirvi klāt.)
- Vaigu slēpj sedzenē.
- Savu sedzeni sedz!