sešpēdu
sešpēdu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Lietojuma biežums :
1.joma: literatūrzinātne Tāds, kam ir sešas pēdas (parasti par dzejas rindu).
2.apvidvārds Tāds, kura garums ir sešas pēdas.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” [233] iespējams sadalīt 12 ritmiskajos periodos, 10 no tiem sarakstīti piecpēdu jambā, bet pēdējie divi — sešpēdu jambā.
- Nesen viens tāds redaktors, pats it kā progresīvs dzejnieks, nespēja manā tekstā atpazīt ne sešpēdu jambu, ne atskaņas rindu galos.