sešgalvis
sešgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sešgalvis | sešgalvji |
| Ģen. | sešgalvja | sešgalvju |
| Dat. | sešgalvim | sešgalvjiem |
| Akuz. | sešgalvi | sešgalvjus |
| Lok. | sešgalvī | sešgalvjos |
Tāds, kam ir sešas galvas.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trešo dienu sešgalvim kārta.
- Pilī zāļu trauciņš nolikts uz loga, un sešgalvis guļ dienasvidu, ka krāc vien. Kurbads apgriež zāļu trauciņu otrādi.
- Kamēr šie tā runā, sešgalvis atmodies, pie kam gulta, uz otriem sāniem griežoties, tik dikti krakst, ka pat trešajā istabā ausis aizkrīt.
- Trešā, jaunākā, dzīvojot dimanta pilī un piederot sešgalvim.
- Kurbads pūš un nopūš veselu pūravietu ar zelta naudu, sešgalvis turpretim tik puspūravietu ar kapara.