sazvanīt
sazvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sazvanu | sazvanām | sazvanīju | sazvanījām | sazvanīšu | sazvanīsim |
| 2. pers. | sazvani | sazvanāt | sazvanīji | sazvanījāt | sazvanīsi | sazvanīsiet, sazvanīsit |
| 3. pers. | sazvana | sazvanīja | sazvanīs | |||
Pavēles izteiksme: sazvani (vsk. 2. pers.), sazvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sazvanot (tag.), sazvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sazvanītu
Vajadzības izteiksme: jāsazvana
1.Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
2.Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpmāk deputāti tika sazvanīti, lai sarunātu intervijas vietu un laiku.
- Iedzīvotāji 30 minūtes mēģināja sazvanīt glābšanas dienestu, bet glābēji nebrauca.
- Sazvanot upuri pa telefonu zvanītājs paziņo, ka radinieks ( piem.
- Tikmēr iereibušais vīrietis sazvanīja civilsievas tēvu, kuram izskaidrota esošā situācija.
- Vienlaikus dežūrdaļas darbinieki sazvanījuši pāra dēlu, kuram bijušas rezerves atslēgas.