sazilēt
sazilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sazilēju | sazilējam | sazilēju | sazilējām | sazilēšu | sazilēsim |
| 2. pers. | sazilē | sazilējat | sazilēji | sazilējāt | sazilēsi | sazilēsiet, sazilēsit |
| 3. pers. | sazilē | sazilēja | sazilēs | |||
Pavēles izteiksme: sazilē (vsk. 2. pers.), sazilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sazilējot (tag.), sazilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sazilētu
Vajadzības izteiksme: jāsazilē
sazilt apvidvārds
1.Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
1.1.Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc kādas nedēļas tās pie atkritumu tvertnēm mētājās sazilējušas un glumas.
- Lūpas galīgi sazilējušas un smakrs trīcinājas!...
- — to teikdams, Roberts Govorovs pielika pistoles stobru pie zeltzobja sazilējušajām lūpām un nospieda mēlīti.
- Kažokos, lakatos ievīstījušās, velteņiem kājās, apsaldētiem vaigiem, sazilējušām lūpām, pietūkušiem plakstiem.
- Tad viņa smaids sastinga, seja sazilēja, viņš tvēra pie sirds, apgāza lejkannu un…